Aknu transplantācija

Kā liecina Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) apkopotie dati, 2011. gadā viens no nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē ir sekmīgi veikta pirmā aknu transplantācija.
Aknu transplantācijas operācija tika veikta 2011. gada 14. janvārī Paula Stradiņa universitātes klīniskajā slimnīcā RSU rektora, profesora Jāņa Gardovska un Latvijas Transplantācijas centra vadītāja, profesora Rafaila Rozentāla vadībā. *

*http://www.rsu.lv/studentiem/390-medicinas-fakultate/5702-aknu-transplantacijas-operacija-2011-gada-sasniegums-latvijas-zinatne

Transplantācija – smags komandas darbs

Aknu transplantācija, rēķinot no donora orgāna izņemšanas brīža līdz pārstādīšanai, nevar ilgt vairāk kā 16 stundas. Tas ir smags mediķu komandas darbs, kurā piedalās ne tikai ķirurgi. Sākumā gastroenterologi atlasa un sagatavo slimniekus aknu pārstādīšanai atbilstoši speciālām protokola prasībām. Tad ķirurgi kopā ar anesteziologiem veic transplantāciju, pēc tam 5 diennaktis vai pat ilgāk (līdz stabilizējas visas dzīvībai svarīgākās funkcijas) slimnieks tiek ārstēts intensīvās terapijas nodaļā. Un visbeidzot pacients tiek pārvietots novērošanai pie gastroenterologiem.

Tāds ir aknu transplantācijas cikls, un lai sasniegtu vislabākos rezultātus, svarīgi ir nodrošināt kvalitatīvu katra ķēdes posma darbu.


kepenu-transplantacija

 

 

Kad tiek veikta aknu transplantācija

Aknu transplantācija nepieciešama, kad aknas vīrusa slimību vai vēža rezultātā nepilda savas pamatfunkcijas. Viena no galvenajām slimībām, kad tiek veikta aknu transplantācija, ir aknu ciroze, kura bieži vien attīstās pārmērīgas alkohola lietošanas rezultātā. Ir noteiktas 3 aknu cirozes stadijas, kuras ir atkarīgas no aknu funkciju zuduma pakāpes, tas ir, A, B un C. Ja slimniekam tiek noteikta B stadija, tam var veikt aknu transplantācijas operāciju. 

Tomēr alkohols nav vienīgais iemesls, kā rezultātā attīstās aknu ciroze. Piemēram, aknu ciroze, var iestāties tādu slimību kā B un C hepatīts rezultātā. Sākotnējā aknu ciroze, primārais sklerotiskais holangīts, hepatocelulārā karcinoma, arī citas indikācijas, kas norāda uz nepieciešamību veikt aknu transplantāciju. Tomēr tiem, kas slimo ar hepatocelulāro karcinomu (karcinoma – vēža paveids, epitēlija audu ļaundabīgs audzējs), aknu transplantāciju var veikt tikai, ja viens audzējs nav lielāks par 4–4,5 cm vai divi audzēji lielāki par 3 cm.

Pacientiem, kuriem tiek diagnosticēts vēzis, izdzīvošana pēc aknu pārstādīšanas ir labāka, nekā veicot audzēja izņemšanas operāciju. Tādēļ pēdējā laikā šī indikācija iegūst arvien liekāku nozīmi. Un visbeidzot pēdējā indikāciju grupa aknu transplantēšanai – akūta saindēšanās ar sēnēm vai medikamentiem, kad ļoti strauji attīstās aknu nepietiekamība un slimnieks var īsā laika posmā nomirt. Šādā gadījumā, ja slimnieks neatgūstas pēc detoksikācijas (organisma attīrīšanas), vienīgā iespēja cilvēku glābt ir veikt aknu transplantāciju.

 

Kādiem slimniekiem var veikt aknu transplantāciju

Viens no daudzajiem transplantācijas atlases kritērijiem ir recipienta (slimnieka, kuram plānots veikt aknu transplantāciju) vecums. Agrāk šī operācija tika veikta slimniekiem, kas nav vecāki par 50–55 gadiem. Šobrīd ir nolemts šo iespēju dot arī vecākiem cilvēkiem, vecumā līdz 60 gadiem. Eiropā aknu pārstādīšanas operācijas tiek veiktas pacientiem pat vecumā līdz 65 gadiem.

  

Transplantācija arvien biežāk ir veiksmīgs ārstēšanas veids

XXI gadsimta sākums ir zīmīgs ar strauju medicīnas tehnoloģiju attīstību. Starp tām nozīmīga vieta ir orgānu un audu transplantācijai, kas laika gaitā attīstījusies, uzlabojusies un pašlaik dod iespēju dzīvot tūkstošiem cilvēku. Transplantēšana ir viens no brīnumainajiem sasniegumiem mūsdienu medicīnā. Bet tā pilnībā atkarīga no donoru dāsnuma un viņu ģimenēm. Attiecība – ziedoto orgānu un audu vajadzības pret to piegādes iespējām – turpina pieaugt, taču ir tūkstošiem cilvēku, kas var palīdzēt, var kļūt par orgānu un audu donoriem.* (http://www.doctus.lv/2012/9/iedzivotaju-viedoklis-par-organu-un-audu-ziedosan)

 

Mainās uzskati par donoriem

Sabiedrības viedoklis par donoriem arī kļūst progresīvāks, cilvēki emocionāli reaģē uz pacientu, kuri gaida uz audu un orgānu transplantāciju, cerībām. Nereti transplantācijas ir vienīgais veiksmīgas ārstēšanas veids, bet bieži vien - vienīgā cilvēka cerība izdzīvot. Tomēr cilvēku skaits, kuri gaida rindā uz orgānu pārstādīšanu, ir vairākas reizes lielāks par veicamo transplantāciju skaitu. Donoru trūkums ir aktuāla problēma visā pasaulē, kuru katra valsts risina savādāk.

Saskaņā ar likumu katram Latvijas iedzīvotājam dota iespēja dzīves laikā dot atļauju vai aizliegt izmantot viņa orgānus pēc nāves, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei iesniedzot rakstisku iesniegumu. Visus datus par cilvēku tūlīt ievada Iedzīvotāju reģistrā. Iedzīvotāju reģistrā tiek uzkrātas ziņas par personas atļauju vai aizliegumu izmantot tās ķermeni, audus un orgānus pēc nāves. *

Latvija uz Eiropas fona transplantācijas jomā neizskatās slikti – mums ir 30 donori uz miljons iedzīvotājiem, kas ir vairāk nekā vidējie rādītāji Eiropas Savienībā. No 1973. gada 15. aprīļa līdz 2011. gada beigām Latvijā pavisam veiktas 1582 nieres transplantācijas, 19 no tām, izmantojot dzīva donora nieri (pārsvarā radinieki). Pasaulē 2008. gadā veiktas 68 250 nieres transplantācijas, 45% no dzīviem donoriem. Sirds transplantācijas Latvijā tika veiktas kopumā astoņas, 2009. gadā – viena. Radzenes transplantācijas Latvijā 2009. gadā – 27, 2010. gadā – 11. 

2001. gadā tika veiktas pirmās divas autologo cilmes šūnu transplantācijas Latvijā. Līdz 2010. gadam jau veiktas 95 cilmes šūnu transplantācijas. Cilmes šūnu transplantāciju kardioloģijā jau saņēmuši 34 pacienti (Latvijā pirmā cilmes šūnu transplantācija sirds muskulī zīdainim tika veikta 2009. gada 21. maijā).Latvijā veic arī balsta un kustību aparāta audu transplantācijas. Bet pavisam nesen, kā jau minēts, Latvijā veica pirmo aknu transplantāciju – 2011. gada 14. janvārī.*

*http://www.doctus.lv/2012/9/iedzivotaju-viedoklis-par-organu-un-audu-ziedosanu