Hepatīts

Par hepatītu – no A līdz Z

Vīrusa hepatīts (A, B un C) var izpausties dažādi, bez simptomiem, līdz pat dzīvībai bīstamai formai vai hroniskai slimībai.


hepatitas

 

 Smaga slimība

Hepatīts ir sistēmiska infekcijas slimība, kas bojā aknu parenhīmas šūnas, kuras deģenerējas (iet bojā) un atrofējas (samazinās, aiziet bojā). Šādas aknas vairs nav spējīgas pārstrādāt no gremošanas trakta asinīs iekļuvušās kaitīgās vielas. Ja akūts hepatīts ilgst ilgāk par 6 mēnešiem, tas kļūst par hronisku. Nereti akūtā perioda nav un slimība jau no paša sākuma ir hroniska. Jo vecāks cilvēks, jo smagāka ir slimības norise. 

 

Slimības ārstēšanas laiks var aizņemt no 1 līdz 3 mēnešiem. Maziem bērniem raksturīgas bezsimptomātiskas formas. Hroniskam hepatītam progresējot, rodas paliekošas aknu izmaiņas un attīstās aknu ciroze. Slimojot ar vīrusa hepatītu B, var tikt bojāti arī citi orgāni. Ja aknu iekaisums ir smags, var attīstīties aknu nepietiekamība. Ilgi slimojot ar vīrusa hepatītu B vai C, palielinās risks saslimt ar aknu vēzi.

 

A Hepatīts

Cilvēku skaits, kuri slimo ar A hepatītu, nesamazinās, vienkārši slimība „atnāk“ no kaut kurienes – A hepatīta vīruss tiek ievests no citām valstīm un šī ir viena no slimībām, ar kurām visbiežāk slimo cilvēki, kuri bieži ceļo

Cits saslimstības pieauguma cēlonis – samazinās cilvēku skaits, kuriem ir dabiski iegūta imunitāte pret A hepatītu, un attiecīgi palielinās pret slimību uzņēmīgu iedzīvotāju skaits. Tikai apmēram 30–50 % no cilvēkiem, kuri vecāki par 50 gadiem, ir bērnībā vai jaunībā dabiskā ceļā iegūta imunitāte pret A hepatītu, starp trīsdesmitgadniekiem šādu cilvēku ir vēl mazāk. Tas viss norāda uz to, ka valsts iedzīvotāju skaits, kuriem A hepatīta vīruss ir bīstams, ir ļoti liels.

Katru gadu arvien vairāk cilvēku ceļo uz dažādām pasaules valstīm. Arvien intensīvāk tiek apmeklētas gandrīz nesasniedzamas pasaules valstis. Cilvēki dodas atpūsties, izklaidēties, mācīties vai strādāt. Tomēr ceļojums vienmēr ir saistīts ar noteiktu risku, un nav svarīgi, vai ceļojat darba darīšanās, vai plānojat lieliski pavadīt atvaļinājumu eksotiskās valstīs. Briesmas var būt visos gadījumos, viens no biežākajiem gadījumiem – jau pieminētais A hepatīta vīruss. 

Ar šo slimību katru gadu pasaulē saslimst apmēram 1,4 miljoni cilvēku. A Hepatīta vīruss izraisa 20–40 % no visiem klīniski konstatētiem aknu iekaisumiem. Tā ir visizplatītākā ceļotāju slimība, jo ar to ir ļoti viegli inficēties.

A hepatīta vīruss izplatās ar inficētiem izkārnījumiem, kā arī var izplatīties ar inficētu pārtiku vai ūdeni vai tieša cilvēku kontakta ceļā. Lai gan tas liekas neticami, patiesībā šī slimība ātri izplatās arī lepnās viesnīcās. Lielu risku rada krāna ūdens, moluski, nemizoti augļi, termiski neapstrādāti un nemizoti dārzeņi, nepietiekami izcepta gaļa, ledus gabaliņi u.c.

A Hepatīts ir īpaši izturīgs un var ilgi saglabāties jūras ūdenī. Īpaši bīstami ir slimnieki, kuriem ir slimība bezsimptomātiskā formā, jo šie cilvēki var neapzināti inficēt citus cilvēkus, ar kuriem kontaktējas ikdienā. 

 

B Hepatīts

Cita smaga slimība ir B hepatīts. Saslimstot ar hronisku B hepatītu, bieži attīstās aknu ciroze, aknu vēzis vai pat iestājas nāve. B hepatīta vīruss izplatās līdzīgi kā AIDS.

B hepatīts ir izplatīts visās pasaules valstīs, īpaši Dienvidāzijā. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, vairāk kā 2 miljardi cilvēku ir inficēti ar B hepatītu, no tiem 350 miljoni slimo hroniskā formā. Hroniski slimības pārnēsātāji ir kā vīrusu rezervuārs. Katru gadu no šīs slimības mirst vairāk kā 1 miljons cilvēku un vēl 4 miljoni inficējas.

B hepatīts var būt gan akūts, gan hronisks. Parasti infekcija uzsūcas un vīrusi no asins izzūd. Tomēr atsevišķos gadījumos vīrusi saglabājas un cilvēki kļūst par hroniskiem vīrusa nēsātājiem. Speciālas ārstēšanas pret B hepatītu nav, tiek lietoti vitamīni un aknas aizsargājoši un to darbību uzlabojoši medikamenti. Visefektīvākais veids cīņā ar B hepatītu ir vakcinācija.

 

C Hepatīts

Runājot par C hepatīta infekciju un tās radītajām komplikācijām, ārsti gastroenterologi to min kā vienu no aktuālākajām veselības problēmām Latvijā. Izvērtējot šo problēmu Eiropas mērogā, tas ir viens no visbiežākajiem aknu transplantācijas cēloņiem. C hepatīta vīruss pasaulē konstatēts samērā nesen – 1989. gadā. Ilgu laiku tika uzskatīts, ka C hepatīts ir asociālu, antisanitāros apstākļos dzīvojošu cilvēku slimība. Mūsdienās šo apgalvojumu var saukt par mītu. Katrs no mums var būt inficēts ar C hepatītu, bet to nezināt.

Pēc hepatīta alianses organizācijas, kura apvieno vairāk kā 200 cilvēku no 64 pasaules valstīm, kuri slimo ar hepatītu, datiem, katrs divpadsmitais pasaules iedzīvotājs ir inficējies ar hepatītu. Pat līdz 80 % no cilvēkiem, kas inficēti ar C hepatīta vīrusu, saslimst ar hronisku C hepatītu, bet pēc 20 gadiem pēc inficēšanās 20 % no tiem attīstās aknu ciroze, 1–4 % slimnieku katru gadu tiek diagnosticēts aknu vēzis. Hronisks C hepatīts ir visbiežākais aknu transplantācijas iemesls ASV un Eiropā.

Ar C hepatītu slimo dažāda vecuma cilvēki, tomēr visbiežāk tie ir cilvēki vecumā no 20 līdz 39 gadiem. Vīrieši slimo nedaudz biežāk. Inkubācijas periods (laika posms no baktērijas iekļūšanas organismā līdz pirmajām slimības pazīmēm) ilgst no divām nedēļām līdz sešiem mēnešiem. Vairumam inficēto cilvēku neparādās nekādi simptomi. Ja simptomi ir akūtā slimības stadijā, parādās nogurums, slikta dūša, paaugstināta temperatūra, pasliktinās apetīte, aknas kļūst sāpīgas. Inficētajai personai dzelte parasti neparādās.

Tātad hronisks C hepatīts ir slēpts process, kas lēni progresē, vairākus gadu desmitus neizpaužoties ar nekādiem simptomiem un fiziskām pazīmēm, līdz brīdim, kad hroniski aknu bojājumi kļūst par nekrozi un fibrozi, un visbeidzot – cirozi.

Hroniska C hepatīta ārstēšanas metodika ir gana sarežģīta – ir jāveic ne tikai virusoloģiskie izmeklējumi (ar šo izmeklējumu palīdzību cilvēka organismā tiek konstatēti vīrusi), bet arī aknu biopsija. Turklāt virusoloģiski izmeklējumi ir jāatkārto, un pamatojoties uz saņemtajiem rezultātiem, jākoriģē ārstēšanas gaita.

Īpaši svarīgi ir ārstēšanu uzsākt pēc iespējas ātrāk. Slimniekiem, kuri uzsāk ārstēšanos uzreiz pēc hroniska C hepatīta diagnosticēšanas, ir vairāk iespēju izveseļoties un izvairīties no smagiem aknu bojājumiem.

Ārstēšanas iznākums ir atkarīgs no vīrusa genotipa un tā kopējā daudzuma organismā. 10–15 % no slimniekiem, kas inficēti ar C hepatīta vīrusu, izveseļojas dabiskā ceļā, citiem attīstās hronisks C hepatīts. No personām, kuras inficētas ar 2. un 3. genotipa vīrusu, to pilnībā iznīcināt izdodas 75–90% pacientu. Slimnieku, kuri inficēti ar 1. genotipa vīrusu, stāvoklis ir ievērojami sliktāks – pilnībā izveseļojas tikai apmēram 45 % no ārstētajiem slimniekiem. Latvijā izplatīts ir 1. genotipa vīruss.

Tādējādi ārstēšanas iznākums, izmantojot mūsdienu ārstēšanas terapiju, ir patiesi labs. Tomēr ārstēšana norit ilgi. Cilvēki, kuri slimo ar 1. genotipa hronisku C hepatītu, tiek ārstēti gadu, bet ar 2. vai 3. genotipu inficētie – līdz pusgadam.

 

 

Labākā aizsardzība pret vīrusu hepatītu – vakcinācija

Aknu cirozes simptomi